Madonas dzelzceļa stacijai 125

19. – 20.gs. mijā Vidzemes pievedceļu sabiedrība izbūvēja šaursliežu dzelzceļu (ar 750 mm sliežu atstatumu) no Stukmaņiem (Pļaviņām) līdz Valkai. Jauno dzelzceļa līniju sākotnēji izmantoja preču transportēšanai, 1903.gadā uzsāka regulāru pasažieru pārvadāšanu. 1901.gadā viena no līnijas stacijām tika uzcelta pie Biržu (Madonas) muižas.

Tā bija vienstāva tipveida koka būve. Sākotnēji nebija plānots, ka ap jauno staciju izveidosies lielāka apdzīvota vieta, tomēr tās uzcelšana ietekmēja apkārtējo apbūvi un ļāva šeit veidoties pilsētai. Jau 1901.g. Biržu muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs pretī stacijai organizēja arī trīs laukakmeņu ēku celtniecību, šodien tie ir nami Poruka un Saules ielu krustojumā.

Biržu staciju 1921.gada novembrī oficiāli pārsauca par Madonu. To pārzināja Satiksmes ministrijas Dzelzceļu virsvalde. Ar 1929.gada maiju maršrutā Rīga - Madona tika ieviests guļamvagons, ar kuru no galvaspilsētas varēja atbraukt 6h. Madonā vilciens pienāca 6:00 no rīta.

Runas par jaunas stacijas celtniecību Madonā sākās 1920. un 1930.gados, jau tad uzskatīja, ka ēka neatbilda tā laika prasībām. Tā, piemēram, 1927.gadā šauro pasažieru uzgaidāmo telpu dēļ Dzelzceļu virsvalde aizliedza smēķēšanu Madonas stacijā. Telpu trūkums īpaši bija jūtams gada aukstajos mēnešos, kad visi pasažieri drūzmējās uzgaidāmajā zālē. Lai arī bija saņemta Satiksmes ministrijas piekrišana, izvēlēta jaunās stacijas atrašanās vieta un 1938.gadā uz Madonu atvests vagons ar ķieģeļiem, ēkas būvniecība netika uzsākta. Turklāt 1939.gadā esošajā stacijas ēkā labiekārtoja bufetes telpu.

Madonas stacija ieņēma svarīgu lomu preču pārvadāšanā. 1929.gadā tā bija atzīmēta kā Vidzemē lielākais sviesta iekraušanas punkts. 1930.gados divreiz nedēļa piestāja caurbraucošs saldētavas vagons, kurā savāca sviesta muciņas un veda uz Rīgu. Garas ratu rindas pie stacijas veidojās dienās, kad notika bekoncūku pieņemšana.

Stacija bija pirmā vieta, ko ieraudzīja pilsētas viesi, kas ieradās ar vilcienu. To skaitā tā laika valsts prezidenti, augstākās amatpersonas un sabiedrībā ievērojami cilvēki.

Neskatoties, ka jau 20.gs. sākumā bija nepieciešamība pēc pārmaiņām, 1901.gadā celtā ēka darbojās vēl ilgus gadus. Līdz 1954.gadam vienlaikus tā bija arī autobusu pasažieru uzgaidāmā telpa, jo līdz tam pilsētā nebija atsevišķas autoostas.

Jaunā Madonas dzelzceļa stacija tika atklāta 1985.gada 30.aprīlī. Vēlāk pie tās tapa vairāk kā kilometru garš pievedceļš ar atzarojumiem uz dažādiem uzņēmumiem pilsētas industriālajā zonā. Arī laikā no 1990.gadu vidus līdz 2001.gadam Madonas stacija pildīja autoostas funkcijas. 2006.gadā ēka piedzīvoja renovāciju un tajā darbību uzsāka dažādi veikali.

Vecā Madonas stacijas ēka tika nojaukta. Mūsdienās tās vietā atrodas piemiņas vieta “Šķeltais akmens”, kuru atklāja 1991.gada 14.jūnijā. Tā veltīta mūsu novada 1941. un 1949.gada represētajiem iedzīvotājiem.

Attēlā: MNM 22948 Dzelzceļa stacija Madonā. 1935.gads Voldemāra Upīša foto.

Reinis AUZIŅŠ kultūrvēstures nodaļas vadītājs

Darba laiks:

• •Pirmdiena: Slēgts
• •Otrdiena: 10:00 – 17:00
• •Trešdiena: 10:00 – 18:00
• •Ceturtdiena: 10:00 – 17:00
• •Piektdiena: 10:00 – 17:00
• •Sestdiena: 10:00 – 16:00
• •Svētdiena: 10:00 – 16:00