EARLY BIRD cenas līdz 11. decembrim.
“Marija no Buenosairesas” atgriežas ar vienīgo koncertuzvedumu 2027.gadā Latvijā!
Astora Pjacollas operitas “Maria de Buenos Aires” koncertuzvedums 2024. gadā saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada uzvedums”. Tagad koncertuzvedums šajā pašā žilbinošajā sastāvā izskanēs uz Latvijas Nacionālās operas skatuves!
Līdzās izciliem latviešu mūziķiem uzvedumā piedalīsies vieni no pasaulē pieprasītākajiem Pjacollas operitas izpildītājiem. Stāstnieka lomā būs Daniels Bonilja-Torress, kurš šajā tēlā iejuties jau vairāk nekā 25 gadus, kā arī režisējis vairākus "María de Buenos Aires" uzvedumus visā pasaulē. Savukārt Marijas lomā dzirdēsim vienu no visu laiku spožākajām šī tēla atveidotājām – zviedru-čīliešu izcelsmes mecosoprānu Lusianu Mansīni.
Lomās:
Lusiana Mansīni (LUCIANA MANCINI) – Marija
Daniels Bonilja-Torress (DANIEL BANILLA-TORRESS) – El duende (stāstnieks)
DAUMANTS KALNIŅŠ – El payador (dziesminieks)
Instrumentālais ansamblis vijolnieka DANIILA BULAJEVA vadībā:
LIGITA SPŪLE – flauta
ARTŪRS NOVIKS – bandoneons, akordeons
ANDREJS JEGOROVS – klavieres
REINIS TOMIŅŠ, EDGARS ZAURS – sitaminstrumenti
MIKS AKOTS – ģitāra
Kamerorķestris DAVINSPIRO CAMERATA
1968. gadā Astors Pjacolla un dzejnieks Horācijs Ferrers uzdrošinās radīt ko līdz šim nebijušu – operas un oratorijas saplūsmi ar tango nuevooperitā “Maria de Buenos Aires”. Sākumā uztverta ar sabiedrības neizpratni un skepsi, tā mūsdienās ir kļuvusi par vienu no pasaulē visbiežāk uzvestajiem priekšnesumiem spāņu valodā.
Operitas sižets norisinās Buenosairesā un atklāj kaislīgās un žilbinošās Marijas dvēseli gan viņas dzīves laikā, gan pēc nāves, kad tā kā Ēna atgriežas pilsētas tumšajos nostūros. Kā trauksmainā sapnī kopā saplūst dzeja, tango, tokāta un fūga, Bībeles sižeti, eksistenciālas skumjas un traģika.
Marijas ugunīgais, nepieradinātais tēls ir arī alegorija Buenosairesas graustu rajonu atmosfērai un paša Argentīnas tango dzimšanai. 19. gs. izskaņā sākas spējš migrācijas vilnis, kad labākas dzīves meklējumos Buenosairesā ierodas arvien vairāk darbaļaužu migrantu no Eiropas. Nezinot vienam otra valodu, bet dzīvojot cieši kopā graustu rajonos, cilvēki atrod veidu kā komunicēt mūzikā un dejā. Kopā saplūst spāņu, kubiešu, itāļu, vācu, afrikāņu un citu tautu tradīcijas, radot tango žanru, kas pēcāk iekaro sirdis un skatuves visā pasaulē.
