Hieronims Bohs: pasaule kā elle / elle kā pasaule

Mēs sakām “Bohs”, domājam “dēmoni”, “kārības” un “elles mokas”. Meistars no Nīderlandes pilsētas Hertogenbosas, protams, nebija pirmais viduslaiku mākslinieks, kurš attēloja pēcnāves sodus un ugunīgas citpasaules ainavas. Tomēr viņa iztēlotā elle ir ļoti ne līdzīga “standarta” ellei.

Pilsētas liesmās; arfas, naži, slidas un citi priekšmeti, kas pēkšņi kļuvuši milzīgi un pārvērtušies par pēcnāves sodu ieročiem; dēmoni, kas apvienojušies vienībās un devušies karā pret grēciniekiem. Šķiet, ka Bohs attēlo nevis elli, bet pasauli, kas kļuvusi par elli.

Kā ir iekārtotas viņa infernālās telpas? Kāpēc par spīdzināšanas rīkiem kļuvuši pat mūzikas instrumenti? Ko pazemes pasaules tēli stāsta par XV gadsimta ikdienas dzīvi? Un kā tajos atspoguļojās kari, ko regulāri veda Nīderlandes pilsētas un to senjori?

Pat visizdomas bagātākā fantāzija (un šeit Boham nebija līdzvērtīgu!) veido iztēlotas pasaules no realitātes elementiem. Pat vissausmīgākais murgs (Freids nemelos!) tiek veidots pēc noteiktiem likumiem. Pamēģināsim noskaidrot, kādiem.

Runātājs: Mihails Maizulss – vēsturnieks-medievists, vēstures zinātņu kandidāts. Zinātnisko interešu jomas: Rietumeiropas viduslaiku reliģijas un kultūras vēsture, viduslaiku ikonogrāfija, reliģiskā un politiskā ikonoklasma vēsture, vizuālā antropoloģija. Divkārtējs prēmijas “Apgaismotājs” laureāts.

Pēc lekcijas notiks jautājumu un atbilžu sesija.