Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai.

Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, Rīgā, apskatāma izstāde “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai”.

2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM) svinēs savu simtgadi, topošā izstāde “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai” ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām. Izstādes fokusā izvēlēts brāļu Reiņa (1839–1920) un Matīsa (1848–1926) Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki” (1879), kam 2024. gadā tika atzīmēta 145. jubileja kopš tā pirmpublicēšanas. Brāļu Kaudzīšu kolekcija ir nozīmīga arī LNRMM vēstures kontekstā. Pie tās veidošanas ir aktīvi darbojies muzeja dibinātājs, skolotājs un ģeologs Jānis Greste (1876–1951). 1926. gada pavasarī viņš uzsāk saraksti ar Matīsu Kaudzīti par viņa rakstnieka stūrīša izveidi, kas tā paša gada rudenī jau rezultējusies tādā materiālu vākumā, no kura varētu iekārtot ne vien stūrīti, bet pat veselu istabu. Iegūto priekšmetu vidū arī romāna “Mērnieku laiku” (1879) manuskripts un tīrraksts. Romāns “Mērnieku laiki” ir stāsts par robežām – kā fiziskām, tā garīgām. Tas ir arī stāsts par mums, latviešiem, par mūsu identitātes, ētiskajām un morālajām robežām. Kas mēs bijām, esam un būsim nākotnē? Katra “Mērnieku laiku” interpretācija notiek savos mērnieku laikos – vai tā būtu zemes pārmērīšana ar cara Aleksandra II rīkojumu, vai kolektivizācija un privatizācija, vai globalizācija, ekoloģisku un ģeopolitisku satricinājumu laiks– mēs atrodamies mūžīgajos “Mērnieku laikos”.

“Tāpēc arī mūsu scenārijs “Mērnieku laiku” varbūtējai trešajai ekranizācijai ir atvērts un nepabeigts, veidots pēc kartēšanas principiem, kur galvenais ir nevis rezultāts, bet saišu un kopsakarību meklējumi. Izstāde uzdod jautājumu – kādas robežas mēs varam un gribam novilkt šodien?” – aicina aizdomāties izstādes kuratore Kristīne Želve.

Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” ir latviešu mūžīgais romāns, kuru var lasīt, pārlasīt, bet nekad nevar izlasīt – ikreiz, atkal paņemot to rokās, var brīnīties par divām lietām – cik precīzi mēs visi tur esam ierakstīti un ka tajā atkal un atkal ir iespējam atrast ko jaunu, iepriekš garām palaistu vai līdz galam neatskārstu.

Tāpēc šai izstādei, kurā satiekas literatūra un kino, ir dots nosaukums “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai”, jo “Mērnieku laiku” pārlasīšana un interpretēšana – pētniecībā, teātrī, kino, – nekad nebūs pabeigta, slēgta, galīga. Īpaši šodien, 145 gadus pēc romāna uzrakstīšanas, kad atkal iet vaļā lielā pārmērīšana, un robežas vilktas, mainītas, pārkāptas un būvētas gan kartēs, gan cilvēku prātos.

Pirmā romāna latviešu literatūrā “Mērnieku laiki” interpretāciju vēsture ir bagāta un daudzveidīga – tas ticis pārizdots vairāk nekā 30 reizes, uzvests uz teātru skatuv