Nakts, kad Lorjē Godro pamodās | Pagātnes iebalzamēšana vienā daļā

Mišels Marks Bušārs

Nakts, kad Lorjē Godro pamodās

Pagātnes iebalzamēšana vienā daļā

“Neapmierināts ar visiem un neapmierināts ar sevi, es labprāt izpirktu savu vainu un nedaudz atgūtu lepnumu nakts klusumā un vientulībā. Tuvās dvēseles, jūs, kurus esmu mīlējis, jūs, kurus esmu apdziedājis, stipriniet mani, atbalstiet mani, attāliniet no manis pasaules melus un maitājošos tvaikus, un jūs, Kungs, mans Dievs! piešķiriet man žēlastību uzrakstīt dažas skaistas vārsmas, kas man pierādītu, ka neesmu pēdējais no cilvēkiem, nožēlojamāks par tiem, kurus nicinu!” /Šarls Bodlērs/

Mireija Laruša ir pasaulslavena balzamētāja, kas pēc vienpadsmit gadu prombūtnes atgriežas dzimtajā pilsētā, lai iebalzamētu savu māti. Antīkajās civilizācijās nelaiķa tuvinieki piedalījās ķermeņa pēdējā aprūpē, un, ģimenei satiekoties morgā, atklājas patiesība par to traģisko nakti, kad Lorjē Godro pamodās. Tas viss. Tā bija nakts, kad Lorjē Godro pamodās.