Tuvplānā. Jēkabs Reinis

Saruna ar skatītāju

VIESIZRĀDE

Es sevi saucu par Latvijas Nacionālā teātra bērnu. Esmu uzaudzis šajā teātrī, vērojis tā aizkulises, vēlāk pats kāpis uz tā skatuves un spēlējis izrādēs. Taču ceļš līdz sava aicinājuma atrašanai nebija ne īss, ne taisns.

Šis būs stāsts par manu ceļu – par izvēlēm, meklējumiem, nejaušībām un cilvēkiem, kas mani veidojuši. Par teātri un kino, par piedzīvoto aizkulisēs un notikumiem, kas palikuši atmiņā vēl ilgi pēc tam, kad nodzisusi skatuves gaisma un apklusušas kameras.

Es šo vakaru vēlos veidot kā sarunu ar skatītāju – atklātu, personīgu un dzīvu. Bez distances starp skatuvi un zāli. Ar stāstiem, atmiņām, humoru un arī dzeju.

Varbūt tas būs stāsts par aktiera profesiju. Varbūt par to, kā cilvēks meklē savu vietu pasaulē. Bet, iespējams, mēs kopā atklāsim, ka šie abi stāsti patiesībā ir viens un tas pats.