Mans tēvs

MANS TĒVS — Aleksandras Rubinovas

Viens aktieris. Viens ģimenes liktenis.

Un vesela cilvēka dzīve, kas pamazām atklājas skatītāju priekšā.

“Mans tēvs” ir kamerizrāde, kuras pamatā ir patiess lietuviešu režisora Staņislova Rubinova (1930–2013) ģimenes stāsts — ģimenes, kas pārdzīvoja holokaustu.

Viņa dēls, aktieris un režisors Aleksandrs Rubinovs, stāsta par tēvu, bērnību un ģimeni, par bailēm un izglābšanos, par mīlestību un cilvēkiem, kuri vissmagākajos dzīves brīžos paliek līdzās.

Tas nav vēstures pārstāsts un nav smagnējs vēstījums par pagātni. Tas ir ļoti personisks skatuves stāsts — ar humoru, sāpēm, siltumu un patiesu atklātību.

Uz skatuves ir tikai viens aktieris, taču izrādes gaitā skatītāju priekšā atdzīvojas vesela pasaule — cilvēki, raksturi un likteņi.

Aleksandrs Rubinovs savas atmiņas it kā izdzīvo vēlreiz — kopā ar skatītājiem. Pamazām vienas ģimenes pieredze kļūst tuva un saprotama ikvienam. Tā ir izrāde par mūsu vecākiem, atmiņām un izvēlēm, par mīlestību un cilvēka spēju saglabāt cieņu arī tad, kad cerība šķiet gandrīz zudusi.

STADIA kameriskā telpa pastiprina izrādes tuvuma sajūtu. Te gandrīz izzūd ierastā distance starp aktieri un skatītāju — var sadzirdēt katru intonāciju, pamanīt katru žestu un vissīkāko sejas izteiksmes maiņu.

Aleksandrs Rubinovs

Lietuviešu aktieris, režisors un teātra pedagogs. Daudzus gadus strādājis Kauņas Drāmas teātrī, iestudējis vairāk nekā divdesmit izrāžu, veidojis dokumentālās filmas un pasniedzis aktiermeistarību Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā.

Izrāde “Mans tēvs” guvusi atzinību starptautiskos teātra festivālos, savukārt Aleksandra Rubinova radošais darbs novērtēts ar vairākām teātra balvām, tostarp starptautiskā teātra festivāla “Monoklis” apbalvojumu un balvu “Fortūna”.

Pēc izrādes skatītājiem būs iespēja iegādāties grāmatas “Mans tēvs” un “Mežā un uz skatuves”, satikt Aleksandru Rubinovu un saņemt autora autogrāfu.

Scenārijs, režija un izpildījums — Aleksandrs Rubinovs

Mūzika — Fausts Latēns

Izrāde krievu valodā

“Mans tēvs” — izrāde par atmiņām, kas palīdz dzīvot tālāk. Par mīlestību pret vecākiem. Un par gaismu, kas reizēm parādās tur, kur to vismazāk gaidām.